Saskaņā ar dotajiem avotiem, ir daudz dažādu leģendu, no kurienes kafija cēlusies. Kam ticēt - mēs atstāt jūsu ziņā, bet piedāvājam nelielu ieskatu kafijas rašanās vēsturē un izdzīvošanā līdz mūsdienām.
Ir leģenda, kas liecina par Kaldi, Abesīnijas, pašreizējās Etiopijas, kazu Herderu. Šīs kazas gans reiz aizdomājās par to, kur kazas gūst barību un spēku ganībās. Tad kādu dienu viņš pamanīja kazu Kaldi, kas ēd sarkanas ogas no krūma, kas viņam bija svešs. Gans nespēja pretoties savai ziņkārei un pagaršoja šīs ogas arī pats. Pēc kāda laika viņš juta ļoti lielu enerģijas pieplūdumu un spēku sevī. Tā pat kā kazas ganībās.
Ir cita leģenda, kas stāsta par mūkiem, kas dzīvojot templī dzēra sarkanu ogu dzērienu, kas ļāva viņiem saglabāt spēku ilgajām lūgšanām. Bet kā mūki pagatavoja kafiju? Viņi nožāvēja ogas krāsnī, sasmalcināja mazos gabaliņos un aplēja ar karstu ūdeni.
Tāpēc par kafijas dzimteni tiek uzskatīta Etiopija. Vēstures grāmatās ir sīki aprakstīts kā un kur tā radusies , kā arī tā izplatījusies. Līdz ar to saņemot augstu atzinību un popularitāti visā pasaulē. Izrādās, ka pirmie kafijas izplatītāji pasaulē bija svētceļotāji. Ir bijis pat laiks, kad svētceļotāji pārvadāja slepeni šo dzērienu, ko mēs mūsdienās saucam par kafiju, jo to eksportēt bija aizliegts. Bet tas neturpinājās ilgi, jo svētceļnieki, neskatoties uz aizliegumu, turpināja to pārvadāt. No 12. - 13.gs. kafijas pupiņas pirmo reizi tika eksportētas uz Jemenu. 18.gs.parādījās pirmie kafijas koki.- dāņiem, frančiem.
17.gs. pirmoreiz Eiropā parādījās kafija, bet šeit tas uzreiz nesaņēma tik lielu atzinību kā citviet. Eiropā šis dzēriens tika uzskatīts par sātana dzērienu. Hronikas stāsta, ka pirmoreiz kafijas dzērienam nonākot pāvesta Vincenta III rokās, tas raudājis dzerot šo dzērienu un teicis- ‘’ Šis VELNA dzēriens ir tik garšīgs, ka būtu grēks atstāt to dzeršanai tikai neticīgajiem.’’ Tad arī kristieši sāka lietot šo dzērienu ar vārdiem’’ Sakaut Sātanu!’’
Ir arī stāsts, par to kā mūki atklājuši kafijas dzērienu ganot kazas. Tas noticis Etiopijā, kad mūki kādā dienā pamanījuši, kad viņu kazas ēdot sarkanas ogas no krūmiem sāka uzvesties dīvaini. Viņiem tas nav paticis un viņi nolēmuši šos krūmus sadedzināt. Degšanas brīdī no krūmiem nācis enerģisks, uzmundrinošs un patīkams spēks, kas ļāvis mūkiem justies možiem. Viņiem, tas paticis un mūki vilkuši ārā krūmus un aplējuši ar ūdeni, lai nodzistu uguns. Kad viens mūks nolēmis šo ūdeni pagaršot un atklājis tā burvīgo garšu. No tā laika mūki šo dzērienu izmantojuši, lai naktīs neaizmigtu.
Tas ir interesanti, ka kafija sākotnēji bijusi tikai vīriešu dzēriens. Saskaņā ar arābu tradīcijām, sievietēm bija aizliegts apmeklēt publiskas vietas, kur tika pasniegts kafijas dzēriens. Sievietēm 1674. gadā bija apnicis samierināties ar šo aizliegumu, tamdēļ sarīkoja piketu, kas atļāva sievietēm dzert kafiju. Taču sākās impotences problēmas vīriešiem un sievietes panāca, ka publiskās vietās aizliedza dot kafijas dzērienu.
Aptuveni 17.gs. sākās kafijas izplatība Itālijā, pēc tam Londonā un Parīzē. Turcijas armijas gals iestājās tikai kafijas dēļ, vēsta hronika, jo kara draudus sāka mērīt kafijas maisos. Piemēram, viens uzbrukums Polijai maksāja aptuveni 500 kafijas maisu. Drīz vien sāka atvērt kafijas namus dažādās pasaules malās. Pirmais bija komersants Jēkabs, kas izveidoja kafijas māju Eiropā. Pēc tam Anglijā, Vācijā un ASV.
Latvija kafija ieceļoja no Turcijas aptuveni 17.gs. Sākumā to lietoja dažas pilsētās, bet vēlāk jau visā valstī.
Gadiem ejot kafijas popularitāte kļuva tik liela, ka sāka izgudrot dažādus veidus kā iegūt labāku kafiju un kā ātrāk sagatavot kafiju. Vienubrīd pat kafijas ietekme Vācijā bija tik liela, ka sāka samazināties alus patēriņš iedzīvotāju vidū, jo to aizstāja ar kafiju. Vāciešiem kafijas dzeršana bija tik mīļa un patīkama, kad viņi iesāka savu dienu ar malku kafijas dzēriena. Tas viņiem piedeva mundrumu, sparu un enerģiju.
Ir vēl tāda leģenda, kas vēsta par iekarotāju Omāru Senajā Persijā, kurš bijis aizsūtīts uz tuksnesi izdzīvot, bez nekā un tas sācis ēst nezināmas sarkanas ogas no krūmiem, lai nenomirtu badā.
Kafijas rašanās leģenda vēl ir tāda, kur erceņģelis Gabriēls iepazīstoties ar pravieti Muhamedu pasniedzies sarkanu eliksīru, kas dod spēku. Pravietim, tas iegaršojis un tas sācis izplatīt to islāmu vidū. Ja var ticēt leģendai, tad šis eliksīrs bijis kafija.
Šis dzēriens pirmoreiz par kafiju nodēvēts 1598 gadā, kad tas sākts pārdot kādā mazā kafejnīcā Venēcijā, vēlāk arī Londonā un Marseļā. Tulkojumā no arābu valodas, vārds kafija nozīmē- novērst miegu.
Nobeigumā vēlos parādīt, kā kafija izplatījusies pasaulē ar skaitļu palīdzību. Laika gaitā kafijas izejvielu patēriņš audzis no 1750 maisiem līdz 103 miljoniem maisu gadā.
